Jēzus Kristus

Pirms Jēzus nāca pasaulē, cilvēce atradās grēka varā un šķirtībā no Dieva. Cilvēki bija tālu no patiesās dzīves, ieslīguši savās ciešanās un bailēs. Taču Dievs, savā bezgalīgajā žēlastībā un mīlestībā, mūs neatstāja tumsā. Viņš nolēma sūtīt savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas tic Viņam, nepazustu, bet iegūtu mūžīgo dzīvību.

Jēzus piedzima kā cilvēks vienkāršībā un pieticībā, mazā pilsētā Bētlemē. Dieva Dēls atnāca no debesīm un pieņēma cilvēka dabu, lai izietu to pašu ceļu, ko katrs no mums — prieka un skumju ceļu, uzvaru un pārbaudījumu ceļu.
 
Viņš mācīja cilvēkus par Dieva Valstību, par to, ka īstā laime nav materiālajā, bet gan garīgajā — mīlestībā uz Dievu un tuvāko. Viņa vārdi bija pilni spēka un gudrības, un Viņa darbi apliecināja žēlsirdību un līdzjūtību.

Taču Jēzus galvenais uzdevums bija daudz lielāks nekā tikai mācīt. Viņš nāca šajā pasaulē, lai uzņemtos sodu par Taviem grēkiem un ikviena cilvēka grēkiem, kas piedzimis šajā pasaulē.
 
Jēzus Kristus brīvprātīgi devās nāvē, pie krusta, nesot pats sevi kā upuri, lai nojauktu šķērsli starp Svēto Dievu un grēcīgo cilvēku. Viņa nāve kļuva par samaksu par mūsu grēkiem, bet Viņa augšāmcelšanās — par uzvaru pār nāvi un apliecinājumu tam, ka Viņš patiešām ir Dieva Dēls.

Jēzus nāca šajā pasaulē ne tikai to cilvēku dēļ, kas dzīvoja Viņa laikā, bet arī mūsu, šodienas dzīvojošo, dēļ. Viņa upuris ir mūžīgs, un ikviens, kas tic Viņam un lūdz Viņu, var iegūt mieru attiecībās ar Dievu un savas nemirstīgās dvēseles glābšanu.
 
Šodien Viņš aicina mūs pie sevis, lai mēs rastu izlīgumu ar Dievu caur grēknožēlu, atjaunotu savas sirdis un uzsāktu jaunu dzīvi — dzīvi, kas ir piepildīta ar mīlestību, prieku un mūžīgu cerību.

Jēzus Kristus ir mīlestība, kas stiepjas cauri gadsimtiem, pārvarot visus šķēršļus un grēkus. Viņš atnāca, lai dotu mums gaismu tumsā, ceļu tuksnesī un dzīvību nāves vietā. Viņš ir pasaules Glābējs, mūsu Kungs un mūsu Draugs, kas ir gatavs pieņemt ikvienu, kas nāk pie Viņa ar ticību un pazemību.